Autori: Heinrihs Brauss (Heinrich Brauss), Bens Hodžs (Ben Hodges), Džūliens Lindlijs-Frenčs (Julian Lindley-French)
Militārās mobilitātes projekts
Militārās mobilitātes projekts, ko izveidoja Vašingtonā bāzētais Eiropas politikas analīzes centrs (Center for European Policy Analysis, CEPA), ir izstrādāts, lai veicinātu daudzveidīgu nosacījumu (juridiskie un reglamentējošie standarti, infrastruktūra un militārās prasības, tranzīta spēku drošības risku pārvaldība) izveidi, kas vajadzīgi, lai veicinātu, nodrošinātu un uzlabotu militāro mobilitāti visā Eiropā. Projektā uzmanība tika pievērsta pieciem dažādiem politiskiem un militāriem scenārijiem. Katru no tiem izskatīja starptautiska darba grupa virknē militārās mobilitātes semināru, kas notika no septembra līdz oktobrim 2020. gadā. To mērķis bija izstrādāt vairākus būtiskus ieteikumus, kas, ja īstenoti realitātē, būtu spējīgi paaugstināt militāro mobilitāti Eiropā.
Uzrunājot Militārās mobilitātes darbnīcu 2020. gada oktobrī, Adm. Robs Bauers (Rob Bauer), Nīderlandes aizsardzības virspavēlnieks, noteica galvenos izaicinājumus, ko rada Nīderlandes kā militāro spēku pārvietošanas tranzīta valsts statuss: nepieciešamība pēc modernas infrastruktūras; skaidri un saskaņoti noteikumi un regulas (attiecībā uz bīstamām precēm, muitu, pārrobežu pārvietošanās atļaujām); militārai mobilitātei atbilstoša vadība un kontrole (C2); digitālā atbalsta un aizsardzības veicināšana un vienota tīkla izveidi starp NATO un Eiropas valstīm, respektīvi, teritoriālu vadības iestāžu izveide tranzītvalstīs un uzņēmējvalstīs, lai veicinātu vienmērīgu kustību pa multimodāliem transporta koridoriem, ko pienācīgi atbalstītu loģistikas centri. Šī ziņojuma mērķis ir risināt šīs un ar to saistītās problēmas, ar kurām kopumā saskaras militārā mobilitāte Eiropā.
Projekta galvenais vēstījums
Eiropas drošības vide 2014. gadā būtiski mainījās Krievijas agresijas pret Ukrainu un tās nelikumīgās Krimas aneksijas rezultātā. Kopš tā laika NATO ir likusi jaunu uzsvaru uz atturēšanu un aizsardzību un pielikusi ievērojamas pūles, lai stiprinātu savu nostāju. Ņemot vērā Krievijas iesakņojušos nepārtrauktas konfrontācijas politiku, hibrīdkara metožu izmantošanu gan miera, gan krīžu laikā, kā arī tā pieaugošo militāro potenciālu, NATO robežu tuvumā, aliansei ir jāapdomā veidi, kā tā vienlaikus varētu aizsargāt vairākus reģionus, kuri varētu tikt apdraudēti krīzes ar Krieviju gadījumā. Šie reģioni stiepjas no Ziemeļnorvēģijas un Ziemeļatlantijas caur Baltijas jūru, Melno jūru, līdz pat Vidusjūrai. NATO ir īpaši jāattīsta tās spēja reaģēt, kā arī tās militāro spēku gatavība un mobilitāte, lai laicīgi spētu stiprināt sabiedrotos krīzē vai militārā konfliktā. Ātrums ir pats svarīgākais. NATO arī joprojām ir apņēmības pilna efektīvi reaģēt uz krīzēm arī ārpus alianses robežām. Ņemot vērā risku, ka šādas krīzes varētu strauji saasināties un attīstīties, liela nozīme ir arī spējai ātri reaģēt no attāluma.
ES cenšas kļūt par nozīmīgu ģeopolitisko aktoru un virzīties uz tā saukto Eiropas Aizsardzības Savienību (European Defense Union). Lai gan ES galvenā uzmanība ir pievērsta efektīvai civilmilitārās krīzes pārvarēšanai ārpus Eiropas, tās spējai efektīvi rīkoties būs nepieciešama arī ātra bruņoto spēku kustība visā Eiropā pirms to izvietošanas krīzes reģionos blakus bloka robežām un ārpus tām. Pārmaiņas drošības vidi ietekmē arī ģeopolitisko lielvaru konkurences atgriešanās. Ķīnas straujās globālās varas statusa paaugstināšanas liek ASV paplašināt stratēģisko fokusu uz Austrumiem. Šī iemesla dēļ ASV Eiropas sabiedrotajiem un partneriem būs daudz vairāk jātērē gan atturēšanai un aizsardzībai Eiropā, gan efektīvai krīžu pārvarēšanai Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos.
Šajā stratēģiskajā kontekstā gan NATO, gan ES ir skaidra kopīga atbildība, lai izveidotu apstākļus, kas nepieciešami ātrai militāro spēku pārvietošanai visā Eiropā. Militārās mobilitātes galvenais stratēģiskais mērķis ir spēt ātri pārvietot spēkus un resursus lielās distancēs, tādējādi dodot iespēju alianses politiskajai un militārajai vadībai pastiprināt atturēšanu un aizsardzību vai iesaistīties efektīvā militārajā krīzes pārvarēšanā ārpus NATO robežām. Efektīva sadarbība starp ES un NATO militārās mobilitātes jomā vēl vairāk stiprinātu transatlantisko kohēziju, veicinot taisnīgu sloga sadali.
Projekta pilnā versija angļu valodā ir pieejama šeit:
https://cepa.org/wp-content/uploads/2021/03/CEPA-Military-Mobility-Report-web.pdf