Diskusijas dalībnieki:
Egils Levits, Latvijas Republikas prezidents
Kersti Kaljulaida, Igaunijas prezidente
Gitans Nausēda, Lietuvas prezidents
Sauli Nīniste, Somijas prezidente
Diskusiju moderē:
Prof. Žaneta Ozoliņa, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja
Diskusijas iesākumā moderatore norāda, ka jaunajam multilaterālisma formātam būtu nepieciešams elastīgs tīkls, kas maksimizētu savstarpēji saistītu institūciju spēku, koncentrējoties uz sadarbību problēmu risināšanā. Ja šis ir ceļš, kurā attīstīsies pasaules, ir svarīgi saprast kā tajā iederas ANO un vai tā ir spējīga pārvarēt evolūciju.
Pirmais diskusijas dalībnieks apgalvo, ka jaunais multilaterālisms jau ir spēkā un ka starptautiskajām organizācijām jau ir jāstrādā šādā veidā, lai saglabātu to efektivitāti. ANO ir centrālais kanāls, kas atklātā forumā nodrošina svarīgas diskusijas un novērš nepilnības. Caur to, piemēram, Igaunijai izdevās izstrādāt saprašanās memorandu ar Āfrikas Savienību, lai palīdzētu tur attīstīt digitālos rīkus. Tiek atzīmēts, ka ir daudz jautājumu, kas ir jāapspriež un par kuriem ir vērts diskutēt, piemēram, drošības padomes un tās pastāvīgo locekļu paplašināšanās Āfrikā, kur notiek lielākā daļa konfliktu. Tāpat kibertelpai jākļūst par augstāku prioritāti ANO Drošības padomē un citās sfērās.
Nākamais dalībnieks norādīja, ka Eiropa sevi vairs nevar uzskatīt par izņēmumu – pie tās durvīm klauvē pasaules problēmas Covid-19 formā tikpat lielā mērā kā bruņoti konflikti. Ir svarīgi, lai Baltijas valstis un transatlantiskā alianse paustu stingru nostāju attiecībā uz noteikumos balstīta režīma saglabāšanu, kas ir starptautiskās sabiedrības panākumu pamatā, saglabājot to, ka noteikumu pārkāpšanai ir vajadzīga atbilde. Tiek apskatīts jautājums par nesenajiem notikumiem Kalnu Karabahas konfliktā, kur notiek arī ANO iesaiste, lai sniegtu palīdzību bēgļiem. Tāpat ANO ir būtiska loma dialoga nodrošināšanā Baltkrievijā. ANO joprojām ir ļoti nepieciešama, tomēr tā nedrīkst izlikties neredzam starptautisko tiesību pārkāpumus.
Tālāk tika uzsvērts, lai gan ir moderni teikt, ka multilaterālisms nedarbojas, – tā nav patiesība. Tas joprojām darbojas, bet ir jāpastiprina, jāreformē un jāatjaunina, lai pielāgotos nākotnei. Ir svarīgi atzīt arī multilaterālisma sasniegumus: piemēram, pasaules pārtikas programma saņēma Nobela miera prēmiju, par centieniem mazināt badu, ko ir izjutuši miljoniem cilvēku. Tāpat ANO ir vienīgais forums, kurā var cīnīties ar tādiem globāliem jautājumiem kā globālā sasilšana vai epidēmijas. Diskusijas dalībnieks uzsver, ka tieši šobrīd transatlantiskajai aliansei ir nepieciešama starptautiska sadarbība vairāk nekā jebkad agrāk, un jo īpaši būtiska multilaterālisma efektivitāte ir mazām valstīm un to interesēm. Ir svarīgi atzīmēt, ka ANO netika izveidota, lai aizvestu cilvēci uz paradīzi, bet lai glābtu to no elles, un tam ir jāpaliek galvenajam mērķim arī turpmāk – ANO ir jābūt globālam forumam dialogam un diskusijām par dažādām politikas iespējām.
Nākamais dalībnieks uzsvēra, ka pašlaik nav vienas varas, kas dominētu pasaulē, bet ir dažādas reģionālās lielvalstis ar atšķirīgām interesēm. Vairs nav iespējams atrisināt globālus jautājumus, bez visu šo nāciju kolektīvas līdzdalības. Lai gan ir iespējams jautāt, vai ANO glāze ir pustukša vai puspilna, tā ir radījusi stabilu pamatu starptautiskajām tiesībām, konvencijām un ieteikumiem, globālo uzvedības standartu formā, kas ļauj novērtēt valstis attiecībā pret noteiktām normām. ANO ir nepieciešamas pārmaiņas, un tās arī notiek, bet lēni. Pastāv diskusijas par globālām regulām attiecībā uz dažādām tehnoloģijām, kas nebūtu noticis iepriekšējo desmit gadu laikā. Ir svarīgi visām valstīm pieliktu pūles, lai šīs pārmaiņas notiktu.
Diskusijas beigās tika sasniegta vienprātība, ka ANO loma nākošajos 70 tās pastāvēšanas gados var tikai palielināties, jo globālo jautājumu loks turpina pieaugt. Tomēr tieši mazo un lielo dalībvalstu uzdevums ir sniegt savu ieguldījumu un nodrošināt, ka ANO turpina attīstīties.