Diskusijas dalībnieki:
Juns Anders Olsens, pulkvedis Norvēģijas karaliskajos gaisa spēkos, Norvēģijas drošības atašejs Apvienotajā Karalistē un Īrijā
Jānis Karlsbergs, Politikas direktors Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijā – valsts sekretāra vietnieks
Martins Povejšils, Čehijas ārlietu ministra vietnieks drošības un multelaterālos jautājumos
Mariana Majere, Slovākijas Republikas valsts sekretāre, Aizsardzības ministra vietniece
Moderatore:
Prof. Žaneta Ozoliņa, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja
Diskusijas sākumā tika uzsvērtas grūtības apspriest NATO nākotni, jo šīs diskusijas mēdz tikt uztvertas atšķirīgi, atkarībā no izmatotās perspektīvas, tomēr nevienā gadījumā nevar noliegt, ka saistība starp realitāti un nākotni ir svarīga.
Viens no diskusijas dalībniekiem ir pārliecināts, ka NATO jau ir viens no veiksmīgākajiem starptautiskajiem pasākumiem, jo tā 71 gadu ir turējusies pie sava mērķa, vērtībām un principiem, nepārtraukti pielāgojoties mainīgajai stratēģiskajai videi. Tā ir augusi no 12 uz 30 dalībvalstīm, nemainot mandātu, kas ir tās galvenais spēks un kam ir jāpaliek tās vadošajam mērķim. Diskusijās tiek norādīts, ka nākotnē NATO būs jārisina seši centrālie izaicinājumi gan iekšēji, gan ārēji.
Pirmkārt, NATO ir jāatjauno kohēzija tās locekļu vidū. Demokrātija un liberālās vērtības ir NATO pamats un ir tās kolektīvais solījums. Lēmumiem jābalstās uz savstarpēju uzticēšanos un vienprātības principu, pretējā gadījumā NATO riskē arvien vairāk sašķelties. 4. pants ticis izmantots sešas reizes, kas kopā ar 5. pantu ir pamats dalībvalstu kohēzijai, tāpēc šie abi panti ir jāuztver īpaši nopietni. Otrkārt, NATO ir jāatjauno ASV vadība. Organizācija ir institucionāli paredzēta ASV līderībai, un tās mērķu sasniegšana ir atkarīga no aktīvas ASV līdzdalības. ASV Kongress un Senāts ir atkārtoti jāpārliecina, ka neviena NATO dalībvalsts bez alianses nav stiprāka un ka NATO ir labākais veids, kā ietekmēt politiku Eiropā. ASV ir kritiskas pret NATO misijām, lai arī ieguvums no aktīvas piedalīšanās ir abpusēji izdevīgs. Treškārt, NATO ir jāatjauno Eiropas aizsardzības spēki. Tiem būtu jābalstās uz taisnīgu sloga sadali. Nauda, spējas un ieguldījumi ir jāsadala vienādi un jānostiprina – viens no galvenajiem piemēriem ir divu procentu iemaksas. Ir jāstiprina spējas un jāatjaunina plāni, jo īpaši 3. pants, lai uzsvērtu vajadzību pēc sabiedrības noturības. NATO un Eiropas Savienība ir stratēģiskie partneri šajā jomā, un ir jāatrod vairāk veidu, kā papildināt vienai otru, nevis savstarpēji konkurēt.
Papildus NATO ārējiem izaicinājumiem tiek uzsvērts, ka, ir arvien pieaugošas iekšējās atšķirības. Sadrumstalotība attiecībā uz demokrātiskām vērtībām, populismu, ekonomiskas jautājumiem, kas ienāk politiskajās diskusijās, un stratēģiskas autonomijas jautājums ir problemātisks NATO iekšējai stabilitātei. Dalībvalstīm iekšēji ir jāizvērtē savu aizsardzības spēju attīstīšana, un daudzas valstīs ar virzās uz priekšu šajā jautājumā. Vienlaikus transatlantiskajām saitēm vienmēr ir jāpaliek pamatā, lai saglabātu NATO stratēģiskās priekšrocības. Diskusijā tiek aplūkoti arī Krievijas pieaugošie draudi, jo tās jauda pēdējā gada laikā ir tikai augusi. Krievija rīkojas ne tikai Baltijas valstu virzienā, bet arī Vidusjūras reģionā un Arktikā.
Diskusijas dalībnieki tālāk pievērsās tematam par ekonomiskajām spējām. Stabila ekonomika ir ļoti svarīga aktīvai dalībai NATO, jo īpaši krīzes laikā. No šāda viedokļa attiecības starp Eiropas Savienību un NATO ir ļoti nozīmīgas. Abām pusēm jādara viss iespējamais, lai nekavētu otras puses spēju sasniegt pilnu kapacitāti. Viens no veidiem, kā palielināt sadarbību, ir palielināt neformālās diskusijas par kopīgajiem mērķiem un vēlmēm. Laika gaitā tam vajadzētu palielināt kopīgo lietu skaitu, kuros Eiropas Savienība un NATO var sadarboties, un palīdzēt virzīt politiku uz lielāku vienotību.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka NATO vajadzētu rēķināties ar neparedzamo, kā to jau ir parādījuši ar organizāciju saistītie militārie konflikti pēdējo desmit gadu laikā. Lai arī NATO ir gatava uzņemties šīs un vēl nezināmās problēmas, tomēr, lai stiprinātu NATO tuvākajos gados, prioritāšu augšgalā ir jānostiprina kopējā redzējuma veidošana un komunikācija.