LATO portal
Now Reading
Piedāvājums izpratnes veidošanai Valsts aizsardzības mācību – mācību cikla materiāls
LATO portal
LATO portal

Piedāvājums izpratnes veidošanai Valsts aizsardzības mācību – mācību cikla materiāls

Papildinājums Valsts aizsardzības mācībai (turpmāk – VAM), lai nodrošinātu apziņas veidošanu par NATO – kolektīvās aizsardzības nozīmi Latvijas drošībai.

Situācijas apraksts

Kopš 2018.gada, Saeima ir atbalstījusi VAM iekļaušanu vidējās izglītības saturā, kā obligātu mācību priekšmetu, sākot ar 2024.gadu. VAM specializētais kurss (paraugs) ir izstrādāts saskaņā ar MK 2019.gada 3.septembra noteikumiem Nr. 416 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējas izglītības programmas paraugiem”. Jau kopš 2020.gada aptuveni 1900 skolēnu apgūst VAM specializēto kursu, kas ir iekļauts Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā.

Šī programma ir balstīta uz trīs galvenajiem moduļiem:

  1. Pilsoniskā aktivitāte valsts drošības kontekstā,
  2. Noturība krīzes situācijās un vadība,
  3. Valsts aizsardzības iemaņas.

Šie moduļu mērķi ir, pirmkārt, veicināt gribu aizsargāt Latviju, kas ir balstīta uz aktīvu indivīdu pilsonisko iesaisti piederības Latvija un tās vērtību stiprināšanā. Otrs, veicināt izpratni par indivīdu lomu valsts drošībā (tajā skaitā sociālo un politisko procesu nozīmīgumu un līderības lomu un nozīmi valsts iekšējos procesos). Trešais, praktiski sagatavot un sniegt iemaņas indivīdiem, kuri būtu rīcībspējīgi krīzes situācijās. Lai sasniegtu šos mērķus, VAM kursa apguvei divu secīgu mācību gadu ietvaros tiek atvēlēta (kumulatīvi) viena mācību diena ik mēnesi (piemēram, piecu mēnešu ietvaros var tikt veltītas piecas secīgas dienas VAM kursa apguvei). Paralēli vai papildus minētājam, jaunsargiem un vidējās izglītības iestādēm tiks piedāvātas iespējas iesaistīties Nacionālo bruņoto spēku vai Zemessardzes aktivitātēs (nometnēs un mācību procesos).

VAM ietvaros tiek izšķirtas arī četras mācību jomas: dzīves skola (kur uzsvars ir uz indivīdu rīcībspēju krīzes situācijās), fiziskā sagatavotība un militārā sagatavotība (piemēram, orientēšanās un ierindas mācība, lauku kaujas iemaņas, atbildīga rīcība ar ieročiem, kas ir ekvivalenta apmācība ar Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas 1. līmeņa pamat apmācības kursam, pēc kura noslēguma var kļūt par rezerves karavīru) un valstiskā audzināšana (kur uzsvars uz patriotisko audzināšanu, jēdziena „patriotisms” dažādām interpretācijām un morāles dilemmām, demokrātiskiem principiem un Satversmei, Latvijas vēsturei un valstiskumam lokālā un nacionālā mērogā). Šie mērķi un uzdevumi ir veiksmīgi atspoguļoti VAM 1. un 2.gada mācību programmās.[1]

Lai gan ir ietverti elementi, kas saistīti ar Latvijas vēsturi (latviešu strēlnieki un Latvija Pirmā pasaules kara laikā, dokumentāli fakti par Baltijas ceļu, Latvijas Republikas izveidošanu un neatkarības cīņām (1917.-1920.gadi) un visaptverošu aizsardzību un atturēšanu, VAM neparedz izglītot par kolektīvo drošību un NATO jautājumiem. Vienīgās atsauces uz NATO VAM 1. un 2.gada mācību programmās ir saistītas ar alianses ietvaros izmantojamo fonētisko alfabētu.

Mūsu vēsture (Padomju Savienības vairāk nekā 50 gadu okupācija pēc Otrā pasaules kara), kā arī Varšavas pakta valstu pieredze Aukstā kara laikā līdz pat Baltijas ceļa protestiem, norāda uz to, ka mazas valstis nespēj nodrošināt savu militāro drošību vienas pašas. Par to liecina:

  1. Ungārijas protestu apspiešana un Maskavai lojālas valdības izveide 1956.gadā,
  2. Čehoslovākijas kultūras revolūcijas apspiešana un Maskavai lojālās valdības izveide 1968.gadā,
  3. vēršanās pret Polijas strādnieku un studentu centieniem attīstīt savu valsti – atbalsts Maskavai lojālas militārpersonas Vojceka Jeruzeļska (Wojciech Jaruzelski) režīmam, iekšēji apspiežot jaunatnes-strādnieku revolūcijas un Solidaritātes (Solidarność) kustību kopš 1980.gada.

Par to, ka mazas valstis nespēj nodrošināt savu militāro drošību vienas pašas, liecināt arī mūsu sabiedroto pieredze un vēsturiski fakti pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un Padomju Savienības sabrukuma:

  1. Krievijas agresija pret Gruziju 2008.gada augustā – Dienvidosetijas un Abhāzijas teritoriju aneksija,
  2. Krievijas militāra agresija pret Ukrainu kopš 2014.gada – Krimas aneksija un karš Ukrainas Austrumos.

Šie fakti skaidri norāda uz to, ka vienīgais Krievijas militāru agresiju atturošais elements ir dalība NATO (kolektīva drošības organizācija). Neraugoties uz šiem faktiem, VAM ietvaros par NATO un kolektīvo drošību apmācības nav plānotas.

Ieteikumi VAM programmas uzlabošanai

Lai gan jebkuras valsts sabiedrības vēlme un apņemšanās, arī mazas, militāri sargāt savu neatkarību no ārējās agresijas ir ļoti svarīgs atturēšanas elements, īpaši tādas mazas valstis, kā Latvija, nespēj vienas nodrošināt savu militāru aizsardzību iepretim militāram pārspēkam. Piederība militārai un ekonomiskai aliansei ir izšķiroša šādu valstu suverenitātei un teritoriālai integritātei.[2] Latvija ir stipra tad, kad tā ir Baltijas valsts, stiprāka, kad tā ir Baltijas jūras reģiona valsts, bet droša kopš iestāšanās NATO 2004.gadā – nodrošinot partnerību ar spējīgāko militāru varu pasaulē – ASV.

VAM mācību plāns paredz veltīt aptuveni 8 mācību stundas akadēmiskā gada ietvaros (septembris-maijs) priekšmetu apguvei. Rekomendācija paredz ik mēnesi aptuveni vienu akadēmisko stundu (kopā 8 stundas viena mācību gada ietvaros) veltīt jautājumiem, kas saistīti ar NATO:

  1. Stunda: Latvijas vēsture un NATO, pēc interaktīva video materiāla apskatīšana, diskutēt par Latvijas vēsturi un NATO ietekmei un Latvijas drošību.
  2. Stunda: Militārā drošība un vara, pēc interaktīva video materiāla apskatīšanas, diskutēt:
    1. par militāras varas ietekmi, atturot Krievijas iespējamu agresiju.
    2. NATO vs Krievija.
    3. Latvija vs Krievija.
    4. Vai Latvija var izveidot tik lielu armiju, kā Krievijai? Cik tas maksātu, cik mums daudz karavīru vajadzētu? Cik mums daudz naudas būtu jātērē militārajam aprīkojumam? Vai dalība NATO ir finansiāli dārgāka?
  3. Stunda: diskutēt par NATO dalībvalstīm un to nozīmi kolektīvās drošības organizācijā. Interaktīvs video par līderiem un NATO dalībvalstu vienotību. Interaktīvs video par Eiropas (bez ASV) spēju politiski un militāri atturēt Krieviju. Jautājumi:
    1. Vai Eiropa viena var parūpēties par savu drošību?
    2. NATO – bez ASV ir vienota vai sadrumstalota organizācija?
    3. Vai Latvijas drošībai ir kāda alternatīva dalībai NATO?
  4. Stunda: Kā kļūt par dalībvalsti, kā kļūt drošiem? Interaktīvs video. Latvija ceļā uz NATO, Latvijas Radio ieraksts (līdz A.Krauzes dziesmai). Vairas Vīķes Feibergas runa NATO 2002.gada samitā. Ukrainas (Baltijas valstu) drošība un NATO. Jautājumi diskusijai:
    1. Okupācijas ietekme uz Latvijas drošību un domāšanu.
    2. Pievienošanās NATO ceļš – viegls izaicinājums?
    3. Vai visas NATO dalībvalstis ir Eiropas valstis? Vai mūsu partneri, kuri grib pievienoties NATO, Gruzija un Ukraina, ir Eiropas valstis?
    4. Vai NATO ir efektīva drošības organizācija?
  5. Stunda. Baltijas valstu vienotība un NATO. Interaktīvs video – ja Krievija uzbrūk? Baltijas valstis – kopējais spēks.
    1. Baltijas valstis bez NATO.
    2. Drošība, kā ekonomikas izaugsmes pamats.
    3. Baltijas valstis – vienotas vai atsevišķi – interesantas NATO vai Eiropas sadarbības partneriem.
  6. Stunda: Eiropas un ASV attiecības NATO. Eiropas un ASV sadarbības nemilitārie ieguvumi – ekonomika un partnerība. NATO darbības principi un atbildība, 5.punkts, militārās spējas-izdevumi (2% no IKP aizsardzībai). Interaktīvs video. Interaktīvs video.
    1. NATO atbildība ārpus kolektīvas aizsardzības (NATO līguma 5.punkta).
    2. Kā nodrošināt to, ka visas valstis izturas atbildīgi pret drošību.
    3. Vai Latvija iegūst no Eiropas un ASV ekonomiskās sadarbības?
  7. Stunda: NATO identitāte, 2001.gada 11.septembris un kolektīvā drošība. ASV diplomāta NATO pieredze. NATO identitātes krīze Aukstā kara. 70 gadu veca organizācija – joprojām aktuāla?
    1. Vai NATO joprojām ir aktuāla?
    2. Kāda ir NATO loma – vēsturiskā un mūsdienās?
    3. Vai drošība ir svarīga visos laikos?
  8. Stunda: kolektīva drošības organizācija, kuras dalībnieki savā starpā nekaro. Piemēri: Turcija-Grieķija Interaktīvs (komisks, bet ilustratīvs) video. Francija-Vācija Interaktīvs (komisks, bet ilustratīvs) video. Lielbritānija – Francija Interaktīvs (komisks, bet ilustratīvs) video. Lielbritānija-Eiropas valstis. Dalībvalstis savā starpā nekaro, lai gan nav NATO likumu, kas to aizliegtu.
    1. NATO – vai miera dividende tās dalībniekiem?
    2. Vai demokrātijas un vienas institūcijas dalībnieki nekaro savā starpā?

[1] Skatīt “Valsts aizsardzības mācība”, Jaunsardzes centrs, skatīts 25.05.2021, https://jc.gov.lv/lv/valsts-aizsardzibas-maciba.

[2] Sandis Šrāders, The Little Lady That Could: Small Latvija Rejoins the Euro-Atlantic Community (ProQuest, 2017), skatīts 25.05.2021, https://digitalcommons.odu.edu/gpis_etds/13/

Scroll To Top