Tests par NATO (viegls)

NATO nozīmē Ziemeļatlantijas līguma organizācija jeb oriģināli angļu valodā North Atlantic Treaty Organization.

NATO tika dibināts 1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Dibināšanas brīdī NATO galvenais uzdevums bija izveidot kolektīvās aizsardzības mehānismu, kas palīdzētu atturēt un nepieciešamības gadījumā arī atvairīt Padomju Sociālistisko Republiku Savienību.

Otrs oficiālais NATO nosaukums ir OTAN, kas ir akronīms organizācijas nosaukumam franču valodā – Organisation du traité de l’Atlantique nord.

NATO ir  militāra un politiska alianse. Tā tiecas nodrošināt dalībvalstu neatkarību un brīvību ar politiskiem un militāriem paņēmieniem.

NATO sekmē demokrātiskās vērtības un to attīstību un sniedz dalībvalstīm iespēju sadarboties drošības un aizsardzības jautājumu ietvaros. NATO ir apņēmusies strīdus risināt mierīgā ceļā, tomēr, pielāgotas dažādākajām krīzes un draudu situācijām, tā ir gatava veikt arī krīzes vadības operācijas.

NATO dibināšanā 1949. gadā piedalījās 12 valstis. Divas no Ziemeļamerikas – ASV un Kanāda – un desmit no Eiropas – Francija, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Islande, Dānija, Itālija un Luksemburga.

Latvija NATO pievienojās 2004. gada 29. martā, kas ir līdz šim lielākā NATO paplašināšanās reize. Kopā ar Latviju NATO pievienojās arī Bulgārija, Igaunija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.

Šobrīd NATO ir 30 dalībvalstis: Albānija, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Islande, Itālija, Kanāda, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Melnkalne, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Amerikas Savienotās Valstis, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Turcija, Ungārija, Vācija un Ziemeļmaķedonija.

Ziemeļmaķedonija arī ir jaunākā NATO dalībvalsts, jo pievienojās 2020. gadā.

NATO līguma 5. pants ir par kolektīvo aizsardzību.

Tajā tiek noteikts, ka bruņots uzbrukums kādai no dalībvalstīm tiek uzskatīts par uzbrukumu visām NATO valstīm. Šādā gadījumā dalībvalstīm ir jāsniedz palīdzība tai valstij, pret kuru tiek veikts uzbrukums. Lai atjaunotu reģiona drošību, valstīm ir atļauts izmantot arī bruņotos spēkus.

See Also

Dokumentālā filma “Nesatricināmās”

Līdz šim NATO 5. pants ir ticis iedarbināts tikai vienu reizi kā atbilde 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumiem ASV.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā vada Kanāda.
2016. gadā Varšavas samitā tika izlemts, ka NATO paplašinās klātbūtni alianses austrumu daļas valstīs. Tika nolemts Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā izvietot multinacionālas kaujas grupas, kas darbotos kopā ar vietējiem bruņotajiem spēkiem. Šādu grupu mērķis ir alianses stiprināšana un NATO atturēšanas spēju stiprināšana.
Kaujas grupās iesaistās vairākas NATO dalībvalstis, tomēr katrai grupai ir izvirzīta viena vadošā valsts. Igaunijā tā ir Apvienotā Karaliste, Latvijā Kanāda, Lietuvā Vācija un Polijā Amerikas Savienotās Valstis.
Latvijā paplašinātajā kaujas grupā šobrīd atrodas aptuveni 1500 pārstāvji no 10 valstīm – Kanādas, Polijas, Albānijas, Spānijas, Itālijas, Slovēnijas, Čehijas, Slovākijas un Melnkalnes. 2020. gadā kaujas grupai pievienojās arī Islande.

2014. gadā tika izlemts, ka NATO dalībvalstīm aizsardzības budžetam būtu jānovirza vismaz 2% no IKP.
Šobrīd 10 valstis ir sasniegušas 2% robežu – ASV, Apvienotā Karaliste, Grieķija, Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Rumānija, Francija un Norvēģija

Šobrīd amatā atrodas 13. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg).

Viņu ievēlēja amatā 2014. gadā uz 4 gadu termiņu, un 2018. gadā pagarināja viņa mandātu līdz 2022. gadam. Pirms tam Jenss Stoltenbergs bija Norvēģijas premjerministrs.

NATO galvenā mītne atrodas Briselē, Beļģijā. Tā ir alianses politiskais un administratīvais centrs – tajā atrodas augstākā lēmējinstitūcija Ziemeļatlantijas padome, dalībvalstu delegācijas un partnervalstu diplomātiskās pārstāvniecības.