Tests par NATO (vidēji grūts)

NATO tika dibināts 1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā, ASV.

NATO ir paplašinājusies 8 reizes – 1952., 1955., 1982., 1999., 2004., 2009., 2017. un 2020. gadā.

NATO galotņu sanāksmes sauc par samitiem. Tajos piedalās dalībvalstu vadītāji vai valdības vadītāji. Samitos parasti tiek pieņemti kādi būtiski lēmumi, kā jaunu dalībvalstu ielūgšana, iepazīstināšana ar jaunām iniciatīvām u.c.

2006. gadā arī Rīgā notika NATO samits.

NATO ģenerālsekretāra amatu parasti ieņem pārstāvis no kādas no Eiropas dalībvalstīm. Savukārt, NATO apvienoto spēku komandieris tradicionāli ir kāds ASV pārstāvis. Jāņem vērā, ka šis sadalījums nav noteikts Ziemeļatlantijas līgumā.

NATO ģenerālsekretāru izvēlas visa dalībvalstis kopīgi, ievērojot vienprātības principu lēmuma pieņemšanā. NATO ģenerālsekretārs augstākais ierēdnis NATO, kas atbild par lēmumu pieņemšanas procesu, vada NATO starptautisko štābu un ir galvenais runasvīrs.

Šobrīd NATO ģenerālsekretārs ir Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) , kurš stājās amatā 2014. gada 1. oktobrī.

Islande bija viena no NATO dibinātājvalstīm, tomēr tai nav savas armijas. Tā līdzdarbojas NATO, sniedzot finansiālu atbalstu un civilo personālu.

Francija izstājās no NATO komandstruktūras 1966. gadā. Šo lēmumu virzīja ģenerālis Šarls de Golls, kuru neapmierināja ASV ciešā iesaiste Francijas un Eiropas drošībā.

Francija atgriezās NATO 2009. gadā prezidenta Nikolā Sarkozī vadībā.

Pirmā NATO mītne atradās Londonā. Attīstoties NATO, radās vajadzība pēc plašākām telpām, tāpēc galvenā mītne pārcēlās uz Parīzi. Pēc Francijas izstāšanās no NATO komandstruktūras, galvenā mītne 1967. gadā tika pārcelta uz Briseli.
Šobrīd NATO galvenā mītne atrodas Briselē, Beļģijā, ēkā, kura tika atklāta 2018. gadā.

Ziemeļmaķedonija ir tika uzņemta NATO 2020. gada 30. martā.

NATO karoga zilais fons simbolizē Atlantijas okeānu.

NATO 5. pants nosaka kolektīvās aizsardzības principu – uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām dalībvalstīm.
Tas ir ticis iedarbināts vienu reizi, kā atbilde 11. septembra teroristu uzbrukumiem Amerikas Savienotajās Valstīs.

Zviedrija nav NATO dalībvalsts, bet kopš 1994. gada ir programmā Partnerattiecības mieram un kopš 1997. gada ir Eiroatlantijas Partnerības padomē.

NATO oficiālās valodas ir angļu un franču.

Rietumvācija pievienojās NATO 1955. gadā. Kā atbildi šim solim, 1955. gada 14. martā PSRS noslēdza Varšavas līgumu.

NATO nav pašai savas armijas, jo visu dalībvalstu armijas un resursus miera laikā pārvalda katra valsts atsevišķi.

NATO darbības lauki šobrīd ir – gaiss, sauszeme, jūra, kibertelpa un kosmoss. Kosmoss ir jaunākais darbības lauks, kas tika pievienots 2019. gadā.